Pasākumi Rakstniecības un mūzikas muzejā

Rakstniecības un mūzikas muzejs aicina arī skolēnus uz Rīgas pilsētas dzejai veltītajiem pasākumiem 13. un 19. septembrī ar iespēju bez maksas apmeklēt izstādi Rīgas Mākslas telpā.

Izstādē “Rīgas pieraksts dzejā” Rīgas mākslas telpas Intro zālē norisināsies divi pavadošie bezmaksas pasākumi. 13. septembrī pulksten 18.00 savus pilsētai veltītos darbus lasīs trīs paaudžu dzejnieces Lija Brīdaka, Gunta Šnipke un Elvīra Bloma. Savukārt 19. septembrī pulksten 17.30 notiks jauno dzejnieku lasījumi. Pasākumā uzstāsies tekstu autori, kuri īpaši izstādei radījuši jaundarbus par pilsētas tēmām: Kaspars Zalāns, Katrīna Rudzīte, Vasilijs Karasjovs (Kormak). Piedalīsies arī dzejnieces Madara Gruntmane, Inga Pizāne un tekstu autors Arturs Skutelis.

Rakstniecības un mūzikas muzejs (RMM) Dzejas dienu laikā Rīgas mākslas telpas Intro zālē atklājis Latvijas urbānās dzejas spilgtiem pieturas punktiem veltītu izstādi “Rīgas pieraksts dzejā”. Savas interpretācijas par nozīmīgu pilsētas dzejnieku tekstiem izstādē sniegs arī laikmetīgās mākslas pārstāvji Anna Salmane un tekstgrupa “Orbīta”. Izstāde būs skatāma līdz 30. septembrim.

Izstādē “Rīgas pieraksts dzejā” pilsētas maršrutus ieskicē laikmeta un poētikas pieraksti no RMM krājuma un dzejnieku privātkolekcijām, sasaistot pilsētai veltītās dzejas vēsturi ar Rīgas ikdienas epizodēm no 19. gadsimta beigām līdz mūsdienām. Dažādo laikmetu dzejnieku darbos Rīga atklājas kā teritorija ar sarežģītu pagātni un plašu kultūrvēsturisku kontekstu. Vēstures līkloči, dzejnieku likteņi un attiecības ar laikabiedriem kļūst par daļu no galvaspilsētas, Latvijas kultūras dzīves centra motīvu.

“Rīgas pieraksts dzejā” ir asociatīvs ceļojums, izceļot četrus laika nogriežņus, kuros veidojās un attīstījās Latvijas valsts un jaunas mākslas tendences. Izstādes pirmā daļa “Pilsēta kā nenovēršama ideja” ir tuvošanās vēl topošajai pilsētai, kur veidojas gan jauno dzejnieku skepse pret augošās lielpilsētas straujo un, viņuprāt, samaitāto dzīvi, gan arī nākotnes vīzijas par Rīgu kā Rietumeiropas metropolēm līdzvērtīgu kultūras centru. Šī posma spilgtākie dzejas pārstāvji ir Jānis Poruks, Fricis Bārda, Edvarts Virza, Elza Stērste, Antons Austriņš, Jānis Akuraters, Linards Laicens un citi.

Starpkaru Rīgu reprezentē “Elektrizētās Rīgas” ideja – pilsēta dzejā parādās kā dinamisks un dzīvs organisms un valdzina ar bagātīgo kultūras dzīvi, tai sabalsojoties ar modernisma tendencēm Rietumeiropā. Šajā periodā pilsētu apdzejo Arveds Švābe, Aleksandrs Čaks, Pēteris Ērmanis, Jānis Sudrabkalns, Eriks Ādamsons, Linards Laicens, Mirdza Ķempe, Lūcija Zamaiča, Austra Skujiņa, Andrejs Kurcijs, Valdis Grēviņš, Jānis Grots un citi.

“Sagūstītā Rīga” ir stāsts par galvaspilsētu padomju gados un “Elles ķēķi” Ņujorkā. 1960. gadu sākumā okupētās Rīgas teritoriju apgūst jauna, dažkārt par disidentisko dēvētā, dzejnieku paaudze, savukārt “Elles ķēķa” grupējums Ņujorkā piedzīvo gan māksliniecisko kulmināciju, gan izirumu. Laikmetu dzejā atspoguļo tādi autori kā Ojārs Vācietis, Uldis Bērziņš, Monta Kroma, Vizma Belševica, Māris Čaklais, Linards Tauns, Gunars Saliņš, Roberts Mūks, Dzintars Sodums.

Izstādes noslēdzošais posms “Slengs pilsētas ielās” veltīts urbānās dzejas attīstībai, sākot no 1980. gadu vidus līdz mūsdienām. Atmodas gados spēcīgo “Elsberga, Melgalva un Kunnosa paaudzi” lēnām papildina jaunā (Andris Akmentiņš, Jānis Elsbergs (Ramba), Ieva Roze, Linards Zolnerovičs u.c.), taču paradigmu maiņa notiek lēnām. To ar saviem otrajiem dzejoļu krājumiem iezīmē Edvīns Raups un Eduards Aivars, savukārt 1990. gadu nogalē literatūras ainu papildina Kārlis Vērdiņš, Marts Pujāts, Ronalds Briedis, Ingmāra Balode – autori, kuri brīvi rīkojas ar nacionālajiem kodiem un vēsturisko atmiņu, kombinējot to ar pasaules modernās dzejas tendencēm. Krasāku lūzumu uz kosmopolītisku dzejas telpu un vispārinātu pilsētas tēlu iezīmē jau nākamā dzejas paaudze – Arvis Viguls, Artis Ostups, Krišjānis Zeļģis un citi.

Savas pieturas izstādes maršrutā rada arī laikmetīgās mākslas pārstāvji Anna Salmane un tekstgrupa “Orbīta”, kas veidojuši interpretācijas par nozīmīgu pilsētas dzejnieku darbiem. “Orbīta” savā audio-mehāniskajā objektā “piešķīrusi balsi” pazīstamākajam Rīgas apdzejotājam Aleksandram Čakam, savukārt Anna Salmane iedvesmojusies no savulaik aizliegtā Vizmas Belševicas dzejoļa “Latvijas vēstures motīvs: Vecrīga” un Gunara Saliņa “Apmežosim Ņujorku” dzejas rindām. Viņa veidojusi personīgās izjūtās un pārdomās balstītus darbus par to, kā padomju laika cenzūras žņaugus pārmanto mūsdienu paaudzes, kā arī par ilgām pēc dzimtās pilsētas – Rīgas.

RMM rosina veidot arī mūsdienu Rīgas pierakstu, aicinot dzejniekus radīt jaunus darbus, kuros atspoguļoti pilsētas motīvi. Ar jaunajiem tekstiem būs iespēja iepazīties gan izstādē, gan autoru lasījumos.

Izstādes “Rīgas pieraksts dzejā” veidotāji: RMM eksperti Ieva Āva (“Pilsēta kā nenovēršama ideja”), Anita Smeltere (“Elektrizētā Rīga”), Krista Anna Belševica (“Sagūstītā Rīga”) un Marians Rižijs (“Slengs pilsētas ielās”), scenogrāfs – Rūdolfs Baltiņš.

Organizē: RMM un Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība “Rīgas mākslas telpa”.

Izstādes atbalstītāji: Rīgas dome un Valsts kultūrkapitāla fonds.

Advertisements

Posted on 13/09/2018, in Uncategorized. Bookmark the permalink. Komentēt.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: